лепидоптерофобик
Kā divritenis, ripodams pa ceļu,
tā riteņi, kas katrs savā slejā,
bet tomēr savijas un rada takas domām,
kas galvā veidojas pa laikam un pa jokam;
tā trokšņu, krāsu kautiņā es peldu,
un ķēde virpuļo, un pedāļi uz rinķi,
es neapstājos...
ievilkšu tik elpu,
lai būtu drosme rokas atlaist kaut uz mirkli.